Šogad mūsu izvēle ‘krita’ uz Lietuvu, jo jau 10 gadus nebijām bijuši Delfinārijā, kā arī mūs ļoti uzrunāja kaimiņu zemes ne tik sen izveidotais un gana iespaidīgais tūrisma objekts - gaisa takas. 

Pirmā diena. 

Skrīveri – Anīkšči – Klaipēda.

No rīta izbraucam uz Lietuvu, uz Anīkšķiem. Kā vienmēr par savu pavadoni izvēlamies aplikāciju Waze un paļaujamies, ka tā mūs nogādās tur, kur esam vēlējušies nokļūt. 

Pa ceļam uz gaisa takām ieraugām apgāztu māju, iepriekš lasīju, ka tāda ir Klaipēdā pie dinozauru parka, bet nē – arī Anīkšķos ir apgāzusies māja. STOP, stājamies skatīties un izkustināt kājas! Māja kā jau māja, tikai aukšpēdus. Ieejot iekšā pārņem mazliet dīvainas sajūtas, vestibulārā sistēma drusku dabūj trūkties! Tā vien šķiet, ka esam izdzēruši pāris vīna glāzes, bet neko  - līgodamies izstaigājam mājas abus stāvus. Bērniem īpaši lieli prieki redzot, ka mēbeles ir  virs galvas,taču vislielākie smiekli un jautrība, protams, ir redzēt tualetes podu griestos,ui, nē, uz zemes. (Mēs paši esam ar pārdabiskām spējām un staigājam pa griestiem). (Apgāztā māja – 2 euro no cilvēka)

Turpat blakus atrodas Labirintu parks, taču šoreiz izlēmām braukt garām, lai dotos uz Gaisa takām. 

Gaisa taka jeb Galotņu taka ir 300 m gara pastaigu taka 21m augstumā, tas ir tūrisma objekts, kas izpelnījies starptautisku atzinību, un ir tūrisma biznesa inovācijas uzvarētājs, tā dēļ vien tas ir ‘must see’ objekts. Mums paveicās ar labu laiku, tāpēc varējām izbaudīt burvīgos skatus, kas pavērās ejot pa taku. Pati taka ir droša, iet pa to nav bailīgi, taču kāpšana 36 m augstajā skatu tornī man bija smags pārbaudījums, jo bailes no augstuma, kļūstot vecākai, tikai pieaug. Domāju, ka cilvēkiem no malas bija interesanti redzēt, kā es dziļi ieelpojot un izelpojot, ar abām rokām turoties pie margām, tās pārmīšus liku vienu pāri otrai un trīcošām kājām devos augšā. Lai vai kā,bet augšā es tiku. To skaistumu es redzēju tikai no vienas puses,fiksējot to ar 3 klikšķiem caur telefona kameru. Bērni, vīrs, draugi – tiem viss forši – izbaudīja skaistos Anīkšķu sila skatus  Šventojas upes līkločus.(cena 1 euro no cilvēka)

Esam lejā. Urrā! Sāk gribēties ēst, visi cepumi, salmiņi un citas uzkodas ir apēsti un vēderi grib normālu, siltu ēdienu. Norunājam,ka pa ceļam uz Klaipēdu ar acīm meklēsim vietu, kur piestāt un paēst.

Braucam. Skatamies. Nekā nav.Nē, kaut kas jau ir, bet visas iespējamās vietas ir aizdomīga paskata un apetīti nerosinošas. Tā nobraucām divas stundas, līdz ieraudzījām vizuāli pieņemamu vietu – Vejukai. Tur redzam, ka ir bērnu laukumiņš, ieejot iekšā uzreiz acīs iekrīt Booking zilā lapa ar vērtējumu 8, tas,protams, nav svarīgākais, bet drusku pārliecinošāk, ka būs labi un varēsim paēst. Pusdienas garšīgas gan nebija, bet paēst varēja. Uz pieciem cilvēkiem samaksājām ~27 euro, pa lēto. Tas kopā ar siltajiem ēdieniem, dzērieniem un ‘tip top’ negaršīgajiem saldējumiem. Rotaļu laukums jauks, bet norobežots, bērni netiek klāt. Varēja tik pagriezties, ausīs griezošā un skaļi čīkstošā, karuselī, kas droši vien ir manā vecumā. Bet arī tas ir labi, jo bērni izskraidījušies, visi esam paēduši un gatavi doties uz Klaipēdu.

Klaipēdā ierodamies ap 18:00,uzreiz dodamies uz prāmi, jo mūsu izvēlētā naktsmītne Smiltynes Jachklubas atrodas Kuršu kāpā, nieka 6 minūšu braucienā no delfinārija. (Prāmis 12,25 euro)

Naktsmītne mums laba. Nelieli apartamenti ar virtuves zonu, kurā ir arī izvelkams dīvāns. Viss iekārtots minimālisma stilā, tāds IKEA tipa stiliņš. Turpat ir pieejams arī restorāns, kur ieturam vakariņas un izbaudam vakaru vērojot Klaipēdas ostas rajonu no kāpas puses. Bērniem ir rotaļu laukums, taču vieta nav īpaši piemērota bērniem, jo no visām pusēm ūdens. (Naktsmītne 108 euro, vakariņas ~30 euro)

Otrā diena.

Klaipēda- Skrīveri.

Ļoti labi izgulējušies, dodamies nesteidzīgās brokastīs. Brokastu izvēle nav pārāk liela, taču pietiekoša un viss bija garšīgi. (5 euro no cilvēka) Paēduši, salikuši mantas mašīnā, mēs dodamies uz delfināriju.

Delfīnu šovs – lielisks. Varam tik pabrīnīties, cik gudri ir delfīni. Ne velti ir teiciens, ka delfīni ir vieni no gudrākajiem dzīvniekiem pasaulē. Bērniem emocijas un prieks garantēts! Redzēt kā delfīni met salto, kā iemet grozā bumbu, kā glezno u.t.t. , tas ir iespaidīgi. Vēl šova beigās nobildēties un sajust delfīna purniņu pieskārienu pie rokām - to noteikti ilgi atcerēsies. (Cena pieaugušajiem – 10 euro, bērniem 5 euro)

Jūras muzejs gan bija slēgts, taču teritorijā bija iespēja izstaigāt seno laiku zvejas kuģi, kas arī bija ļoti interesanti un bērniem patika.

Tālāk devāmies uz Klaipēdas mini zoo, ko gan grūti nosaukt par mini, jo tur bija neskaitāmi daudz kaķveidīgo zvēru – baltie tīģeri, panteras, pumas, leopardi, lauvas, hiēnas. Tāpat zoo bija redzami pelikāni, pūces, lamas, lāči, vilki un citi zvēri. Zoo var norēķināties tikai skaidrā naudā, tur ir arī neliela kafejnīca, kur var iegādāties našķus. (Pieaugušajiem 4 euro, bērniem 3 euro)

Pēc mūsu redzētajām vietām dodamies māju virzienā, vien ar norunu, ka paēdīsim pusdienas. Protams, vietas izvēle atkal krīt uz dullo, meklējot internetā Šauļu apriņķī esošas ēstuves. Arī šoreiz veiksme bija ar mums un atradām pēc nosaukuma visai dīvainu vietu Smaku Smakas. Bērniem, protams, lielie smiekli. Bet vieta tiešām laba – sakopta, ērti piebraukt. Ēdienu izvēle liela, porcijas tik pat lielas un viss ļoti garšīgs. Ir arī neliels rotaļu laukums, kur bērni var izskrieties. (Pusdienas bez saldajiem 27 euro)

Tā mēs labi pavadījuši laiku kaimiņzemē, laimīgi un mazliet noguruši devāmies mājās. Prom bijām 36 stundas, nobraucām 925 km un iztērējām ~300 euro.